
no 2dienas līdz 5dienai biju Stambulā. +25 ārā, peldbaseins un pirtis manā hotelī bija tieši tas, kas nepieciešams, lai atjaunotos uz o-maratonu jau šīs nedēļas nogalē. norunāju arī 20 min referātu ar nosaukumu Nucleotide binding to the R3H domain studied by NMR, kas ir daļa no pētījumiem manā topošajā doktora darbā.
o-maratonā vispirms izlēmu piedalīties ar mērķi tikai uzskriet treniņu. biju domājis noskriet pirmo apli un iet malā, bet to noskrienot likās, ka bija par īsu un varētu paturpināt. papildus stimulu deva Toļika un Didža V. klātbūtne, kuri skrēja diezgan patīkamā un turamā ātrumā. tālāk jau nobeidzot pirmo cilpu otrajā aplī Didzis bija aizskrējis kādas 30 sek priekšā, bet Toļiks apmēram tik pat aiz muguras. atkal bija doma, ka varētu pietikt, bet noķēru Kalvi, kas laikam ar krampjiem taisījās izstāties un netālu priekšā bija arī Garais (aka Kristaps K.). tas atkal deva impulsu turpināt un tā drīz noķēru arī abus iepriekš minētos priekšā-skrējējus. kādu laiku vēl turējos tuvumā, bet iepriekšējās nedēļas ikri lika sevi manīt arvien vairāk un nācās Garo un Didzi aizlaist. turpināju skriet un nedaudz par pārsteigumu pašās beigās noķēru un apdzinu Jubi, kam laikam nebija viegli. rezultātā 6.v. ar maratona cienīgu laiku 2:54:47 un liels prieks par manu pirmo pabeigto o-maratonu :)
2 komentāri:
kurš no viņiem bija grūtāks? saprotu, ka abus tu neveici ar vienādi nopietnu atdevi... bet tomēr...?
pamocījos noteikti vairāk uz asfalta, tur arī visu laiku vienāda=tuvu max slodze, kāmēr mežā var un vajag ik pa brīdim nedaudz atslābt. mežā savukārt var strauji atrubīties, bet uz asfalta vieglāk turpināt ripot pat ja grūti.
Ierakstīt komentāru