Šodien saņēmu epastu, ka mana (kā pirmā autora) publikācija ar nosaukumu "NMR structure of the protein NP_247299.1: Comparison with the crystal structure" ir pieņemta publicēšanai žurnālā Acta Crystallographica Section F. Tā kā tās sagatavošana prasīja vairāku mēnešu darbu, tad esmu ļoti priecīgs, ka šis pasākums beidzot ir galā. Šī būs mana pirmā publikācija no K. Wüthrich grupas TSRI, kas arī priecē, jo tas nozīmē, ka būšu publicējies kopā ar Nobela prēmijas laureātu.
Zinātnē atšķirībā no citām nozarēm cilvēka darbu parasti vērtē pēc publicētajiem rakstiem un piemēram arī doktora grādu ķīmijā bez publicēšanās iegūt nevar. Tāpat arī pie naudas sadales (piem. ES fondu) kandidātus vērtē pēc viņu publikācijām. Latvijā gan publikāciju vērtēšana manuprāt īsti nedarbojas, jo labākajā gadījumā ņem vērā to skaitu, bet ne kvalitāti. Pats publicēšanas process sākas ar raksta uzrakstīšanu un iesūtīšanu saturiski atbilstošam žurnālam, tālāk žurnāls rakstu nodod izvērtēšanai 2-3 konkrētās jomas speciālistiem, kas novērtē, vai to ir vērts publicēt (vai ir atklāts kas jauns) un vai tas atbilst žurnāla tematikai, kā arī izvirza priekšlikumus, kas rakstā būtu jāpapildina vai jāmaina. Speciālistu (tos sauc par tiesnešiem - referee) izvērtējums kopā ar priekšlikumiem (vairāk gan prasības) tiek atsūtīts atpakaļ autoriem un autori dara visu, lai tos izpildītu. Pārstrādātu rakstu atkal iesūta žurnālam, kas vēlreiz pārbauda, vai visas prasības ir izpildītas, vai arī ir pamatojums, kāpēc kāda prasība netika izpildīta. Dažreiz šī cīņa ar tiesnešu prasību izpildīšanu notiek vairākos apļos un tikai tad raksts tiek pieņemts publicēšanai.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru