La Jolla 1/2 Marathon

kā jau minēju, šīs bija manas pavasara galvenās sacensības, kurām speciāli gatavojos pēdējās ~14 nedēļas.
tomēr neizdevās noskriet manu gribēto 1:18 rezultātu, bet 1:21:44, kas ir par ~1 min ātrāk nekā rezultāts, ko skrēju janvārī, neesot formā, un par ~1,5 min ātrāk nekā NYC maratona pirmā puse. tās abas gan bija krietni vieglākas trases.
kalni mani uzveica.. pēc lielā kāpuma nespēju atkal attīstīt tempu un cenšanās to darīt izsita no ritma tā, ka nāca besis un paliku tikai lēnāks. nedaudz atelpu deva lielais noskrējiens lejā, pēc kā atkal jutos normāli.
prieku gan sagādāja iegūtā 1. vieta 25-29 gadīgo grupā (11. starp visiem).
zemāk redzami spliti pa jūdzēm no mana Garmina, kas gan ir nedaudz neprecīzi, jo kopā tas rādīja 13.2, nevis 13.1 jūdzes.


šonedēļ kārtīgi atpūtos.
04/19-04/25
p. -
o. velo 45 min
t. 6x400@1:11
c. -
p. easy 35 min
s. -
s. 13miles@6:14/mile
kopā ~4h

amerikāņi un stulbums

vakar pie vakariņām biju ieslēdzis South Park, kur dzirdēju joku par amerikāņiem
- what do you call a white American person with PhD (doktora grāds) in math and physics?
- I don't know.
- stupid American!
ko šodien pie pusdienām izstāstīju saviem kolēģiem, tai skaitā 2 amerikāņiem, kas joku protams nesaprata un pat nedaudz par to apvainojās. neapšaubāmi, mēs eiropieši un liekas arī aziāti visus amerikāņus uzskatām par stulbiem neatkarīgi no tā, cik viņi ir izglītoti. man, pēc pusotra gada dzīvošanas ASV tomēr jāsaka, ka šis pēc-noklusējuma novērtējums ir diezgan nepareizs un lielākā daļa amerikāņu, ar kuriem esmu saskāries ir bijuši diezgan sakarīgi (es gan vairāk saskaros ar zinātnei tuviem cilvēkiem). vaina liekas ir meklējama Holivudā, kas nereti izceļ tieši stulbumu un arī atrod kādu īstu stulbeni, kas par to visu ir sajūsmā. ja man liktu salīdzināt amerikāni ar eiropieti, tad īpašības, kuras es izceltu drīzāk būtu pašapmierinātība ar sevi un savu dzīvi un pārlieku liels runīgums.

palikusi nedēļa

līdz manam pavasara galvenajam startam La Jolla pusmaratonā palikusi viena nedēļa. tā kā treniņplānu esmu pildījis gandrīz perfekti, tad ļoti ceru uz labu rezultātu. pusmaratons jau kādu laiku ir izpirkts, kas nozīmē, ka svētdien 7:30 a.m. PDT startēšu kopā ar vēl ~6500 skrējējiem. trase ies gar klusā okeāna piekrasti un ietvers vairākus kāpumus, ieskaitot vienu ~130m. bildē neliela trases daļa no lielākā kāpuma gandrīz augšas.


šonedēļ sākās taper jeb atpūta pirms nozīmīgā starta, kas izpaužas kā ievērojams treniņu apjoma samazinājums, saglabājot intensitāti.
04/12-04/18
p. -
o. velo 45 min
t. 5x1000@3:19, velo 45 min
c. velo 45 min
p. 4.8K@17:10
s. -
s. 8miles@6:22/mile
kopā ~5.5h

mērķa uzstādīšana

ar domu par rudens un daļēji arī nākamā gada orientēšanās sezonu vakar pieteicos Berlīnes maratonam, kas notiks 26. septembrī. kāpēc?
trenēšanās parasti sākas ar mērķa uzstādīšanu. orientieristu mērķi parasti ir relatīvi pret konkurentiem, piemēram, iekļūt izlasē, kas praktiski nozīmē būt starp 3-6 labākajiem valstī, vai iekļūt divdesmitniekā Pasaulē. nākamais solis ir treniņplāna sastādīšana, kas ļaus sasniegt izvēlēto mērķi. bet kā lai sastāda plānu, kas dos vēlamo rezultātu, ja skaidri nezin, ko dara konkurenti? kā lai zina, ka būsi relatīvi stiprāks, ja nav ne jausmas, vai esi darījis vairāk. grūti. toties aptuveni iespējams pateikt, cik ātri būtu jāskrien, lai fiziski būtu starp pirmajiem 3, 10 vai 20. tāpēc manuprāt jebkuru relatīvo mērķi vajadzētu papildināt ar absolūtu mērķi, ko izsaka ar rezultātu kādā skriešanas distancē. balstoties uz absolūta mērķa ir daudz vieglāk sastādīt treniņplānu, kontrolēt progresu treniņprocesā, zināt, vai un kad esi formā, kā arī izvērtēt, vai sagatavošanās periodā ieguldītais darbs ir nesis augļus. objektīva fizisko spēju izvērtēšana pēc o-sacensību rezultātiem ir sarežģīta, jo jāņem vērā ne tikai savas, bet arī konkurentu pieļautās kļūdas, kā arī daudzi citi faktori (psiholoģija, veiksme u.c.) un beigās var sanākt sevis mānīšana ar "bez kļūdām es būtu", "viņam paveicās" utt.

atkal bija interesanti sekot līdzi sacensībām Latvijā. izskatās, ka cīņa par vietām izlasē uz EOC būs diezgan sīva. lai arī pēc noteikumiem sanāk, ka Sirmais un Bertuks atlasīties vairs nevar, un izlases komisija nosauc tikai vienu sportistu, tomēr domāju, ka jābrauc būtu abiem. interesanti, vai un kādu risinājumu šajai situācijai meklēs izlašu komisija.

šonedēļ atkal skrēju 8K stadionā un atsķirībā no iepriekšējās reizes sākumā centos skriet lēnāk, bet sanāca pārāk lēni un viegli un beigās nekādi nevarēju pārslēgties augstākā ātrumā. rezultātā zaudēju 6 sek iepriekšējam rezultātam.
04/05-04/11
p. -
o. velo 45 min
t. 2x3200@11:24, velo 45 min
c. velo 45 min
p. 8K@29:26
s. easy 45 min
s. 12miles@6:22/mile
kopā ~7h

zemestrīce

šodien, pēc aptuveni pusotra gada dzīvošanas seismiski aktīvajā Kalifornijā, pirmo reizi izjutu, ko nozīmē īsta zemestrīce. ap pulkstens 15:40 čatoju ar Jutu Skype un pēkšņi redzu, ka mana stāvlampa, pēc tam galds un tad arī pati māja sāk nopietni kratīties un svārstības pieņemas spēkā, pirmajā mirklī neizpratne, bet tad uzreiz saprotu, kas par lietu un jau skrienu ārā no istabas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ārā no mājas. izskrienot no istabas vēl noraustos ar domu, ka varbūt vajadzēja paķert laptopu :P, bet to atmetu, skrienot lejā pa kāpnēm caur galvu izskrien lietas, kas paliek mājā un kuras varētu ciest, nodomāju, ka nekas svarīgs - vērtīgākās ir laptops un mašīna garāžā. jau esot pie izejas vēl dzirdu kā mājas sienas krakšķ, bet tiekot ārā kratīšanās jau sāk lēnām pierimt līdz izbeidzas. kā izrādās 7.2 baļļu stiprās zemestrīces epicentrs atradās ~200 km attālā Kalifornijas līča (Baja California) apkārtnē un San Diego tuvumā tās stiprums bija vien ~3 balles un ilgums ~30 sekundes. vēlāk gan sekoja vēl pāris ļoti īsi un viegli pēcgrūdieni (aftershock), kas mani nedaudz pastresināja.
aftermath jeb sekas: no plaukta nokritusi un saplīsusi mana vīna pudele un gaišais paklājs tagad vietām ir pleķains, kā arī no sienas nokritusi viena glezna. kā lasīju ziņās, tad arī apkārtnē nekas vairāk par nokritušām gleznām un no plaukta izkritušiem produktiem nav noticis.

šodien un vakar sekoju līdz Latvijas orientēšanās sezonas atklāšanai Kurzemes pavasarī. nekādus īpašos pārsteigumus nesagaidīju, bet ievērības cienīga varētu būt Artūra Pauliņa nesliktā debija. žēl, ka divas mūsu "zvaigznes" nepiedalījās un nesagādāja lielāku konkurenci Baltkrievijas sportistiem.

šonedēļ treniņos jutos gandrīz perfekti, kas ļauj cerēt, ka pēc 3 nedēļām uz La Jolla pusmaratonu būšu lieliskā formā.
03/29-04/04
p. velo 45 min
o. velo 45 min
t. 3x2000@6:56
c. -
p. 3.2K@11:28, 3.2K(140m kāpums)@13:11
s. easy 40 min
s. 10miles@6:17/mile
kopā ~6.5h

p.s. nopirku biļeti uz mājām. ierodos 17. jūnijā.