divi maratoni divās nedēļās

tieši pirms nedēļas pieveicu Berlīnes maratonu, finišējot 631. vietā ar rezultātu 2:53:57, kas ir par 1:31 sliktāk nekā mans laiks Ņujorkā pirms gada. jāsaka gan, ka Berlīnes maratona trase bija daudz vieglāka, jo kāpuma prakstiski nebija, bet Ņujorkā bija vairāki tilti un beigās nelieli kalniņi centrālparkā. problēma bija tā, ka pie apm. 30. km mani ikru muskuļi pārstāja strādāt un tālāk mans ātrums stipri samazinājās. iepriekš kā mērķi biju nospraudis noskriet zem 2:50, bet sanāca, ka treniņprocesā bija daudz par maz īsti-garo skrējienu un arī aukstais laiks + lietus par labu nenāca. nebija vairs arī tās sajūsmas kā pirmajā reizē, kas beigu daļā parūpētos par kārtīgu cīņassparu. lai nu kā tomēr emocionāli šis bija kārtējais lieliskais pasākums, kas iedvesmo skriet vēl vairāk.


no 2dienas līdz 5dienai biju Stambulā. +25 ārā, peldbaseins un pirtis manā hotelī bija tieši tas, kas nepieciešams, lai atjaunotos uz o-maratonu jau šīs nedēļas nogalē. norunāju arī 20 min referātu ar nosaukumu Nucleotide binding to the R3H domain studied by NMR, kas ir daļa no pētījumiem manā topošajā doktora darbā.
o-maratonā vispirms izlēmu piedalīties ar mērķi tikai uzskriet treniņu. biju domājis noskriet pirmo apli un iet malā, bet to noskrienot likās, ka bija par īsu un varētu paturpināt. papildus stimulu deva Toļika un Didža V. klātbūtne, kuri skrēja diezgan patīkamā un turamā ātrumā. tālāk jau nobeidzot pirmo cilpu otrajā aplī Didzis bija aizskrējis kādas 30 sek priekšā, bet Toļiks apmēram tik pat aiz muguras. atkal bija doma, ka varētu pietikt, bet noķēru Kalvi, kas laikam ar krampjiem taisījās izstāties un netālu priekšā bija arī Garais (aka Kristaps K.). tas atkal deva impulsu turpināt un tā drīz noķēru arī abus iepriekš minētos priekšā-skrējējus. kādu laiku vēl turējos tuvumā, bet iepriekšējās nedēļas ikri lika sevi manīt arvien vairāk un nācās Garo un Didzi aizlaist. turpināju skriet un nedaudz par pārsteigumu pašās beigās noķēru un apdzinu Jubi, kam laikam nebija viegli. rezultātā 6.v. ar maratona cienīgu laiku 2:54:47 un liels prieks par manu pirmo pabeigto o-maratonu :)

baudu

6dien novinnējām xRace Valmieras posmu, kas bija lielisks revanšs pēc negaidītajiem sodiem Rīgas posmā. viegli nebija - visu laiku turpat blakus bija arī EthicSport.lv un Elita&Co komandas un vienubrīd pēc ~20 min kļūdas pat biju atmetis cerības uz uzvaru. sacīkste bija patiesi interesanta - bija gan komandas stratēģiska dalīšanās, gan speciālie uzdevumi ar virvēm, gan krācītes Gaujas slaloma trasē, gan arī atjautības uzdevumi un daudz kas cits. dabūju arī iemēģināt savu jauno riteni, kas savas funkcijas pildīja gandrīz perfekti.


7dien skrēju Nike Riga Run, kas atkal bija ļoti patīkams pasākums. ar savu 24. vietu un 35:56 biju ļoti apmierināts, jo pēc 6dienas 6-stundu sacīkstes manas kājas bija ne visai formā. šonedēļ sacensībās neskriešu, bet nodarbošos ar neliela zinātniskā semināra organizāciju, savukārt nākamnedēļ došos uz Berlīni pēc šīgada maģiskajiem 42,195.

ilgi neesmu neko rakstījis

tas tikai nozīmē to, ka ir daudz, ko darīt un rakstīšanai īsti neatliek laika. pēc WUOC esmu skrējis savus ierastos 3-4 treniņus nedēļā ar mērķi sagatavoties uz divām sacensībām - LČ vidējā un stafetē, un Berlīnes maratonu. ar LČ domājams viss būs OK, jo esmu vairāk skrējis pa mīkstāku pamatu un arī iekļāvis kalnus. savukārt par maratonu neesmu tik pārliecināts, jo karstajā laikā garākus treniņus par 27K (~2h) noskriet vienkārši nevarēju, savukārt pagājušajā nedēļā izlēmu piedalīties xRace Rīgas posmā. gribējās kaut ko savādāku un baudāmāku, kas arī atalgotu par darbu treniņos. baudāma noteikti bija, bet atalgojums (uzvara) gan nesanāca, jo, lai arī uzvarējām pēc laika, mums piešķīra sodus par 2 foto-KP Vecrīgā, kuros neieraudzījām SI stacijas un rezultātā 8. vieta. stulbi tikt sodītiem par punktiem kuros bijām.
šonedēļ no 3dienas līdz 6dienai viesojos Upsalā, Zviedrijā, kur apmeklēju kārtējo konferenci. Upsala likās diezgan patīkama pilsēta un sanāca labi pa un ap to paskraidīt.
rīt skriešu klubu stafetēs pēdējo etapu Saldus OK II.

te arī pēdējo nedēļu treniņi
08/17-08/22
o. -
t. 1K@3:28, 2K@7:20, 1K@3:28, 1K@3:33
c. -
p. -
s. 8K@31:24
s. xRace ~6h

08/09-08/16
p. -
o. -
t. 6x1200
c. -
p. -
s. 3x2.5@11:32,11:17,11:18 (krosa aplis)
s. 45 min easy
p. 24K@4:21/K

08/02-08/08
p. -
o. -
t. 1.6K@5:43, 3.2K@12:12, 2x800@2:45
c. -
p. 2x2.5K@10:36,10:49 (krosa aplis), 2K@7:56
s. 40 min easy
s. 27K@4:17/K

07/26-08/01
p. -
o. 45 min easy
t. 10x400@1:18
c. -
p. 2x2.5K@10:21,10:46 (krosa aplis)
s. 45 min easy
s. 25K@4:17/K

WUOC recap

WUOC was a big disappointment and a good lesson. I wasn't prepared for the very tough terrain of the long distance neither the few hills of the middle distance, which resulted in places 52 and 31, respectively. the reason was obvious - most of my trainings in San Diego didn't include any runs on soft ground or significant uphills. I felt good only when running on paths and in the relatively flat relay terrain where we finished 13th. now with that in mind I am going to put more emphasis on strength to be in better shape for the Latvian champs (09/4-5) and possibly Finnish champs (09/18-19). for the next month my favorite track will be the somewhat hilly 2.5K cross country lap in Biķernieki next to my work. at the same time I will start doing longer runs to improve my stamina for the Berlin marathon that comes right after.
here are some pictures from the WUOC banquet.

07/12-07/18
p. -
o. -
t. 6x400@1:13
c. -
p. 2x2.5K@10:30 (krosa aplis)
s. -
s. orient 30 min (sprint model)

07/19-07/25
p. orient 40 min (model)
o. orient 90 min (long)
t. easy 25 min
c. orient 40 min (middle)
p. orient 40 min (relay)
s. -
s. -

World University Orienteering Champs - Long distance

tomorrow is the Big day.. the day I have waited for and imagined in my mind for the last half year, the day I shall return to the international orienteering scene.. the only question is - will it be noticed? I guess that's entirely up to me and I am ready to take my chances.

Florence

Kāpas 3. dienā biju parūpējies par agru starta minūti, lai uzreiz pēc finiša dotos uz Rīgas lidostu, no kurienes lidoju uz Prāgu, tālāk uz Boloņu un tad ar vilcienu uz Florenci, kur visu nedēļu piedalījos World Wide Magnetic Resonance 2010 konferencē. pasākums bija lieliski noorganizēts un pilns ar interesantām lekcijām. katru vakaru bija dārza tusiņš ar vīnu un itāļu ēdieniem, kas lieliski veicināja tīklošanu. patiesībā programma bija tik pilna, ka grūti bija atrast laiku, lai apskatītu pilsētu. tad nu es izdomāju to darīt skrienot. vienu vakaru uz tūristu kartes uzzīmēju sev distanci ar punktiem pie visiem skatāmajiem objektiem. vēl vienu rītu izskrēju cauri pilsētai gar upi.

naksnīgā Florence

daļēji dēļ konferences šonedēļ sanāca baigā atpūtas nedēļa, kas nav nemaz tik slikti, jo jāsāk teiperis pirms WUOC. žēl vienīgi, ka nesanāca uzskriet intervālus.
07/05-07/11
p. -
o. -
t. 45 min
c. -
p. 30 min
s. -
s. 13K@4:02/K

Kāpa

Kāpa bija manas ideālās vasaras brīvdienas. perfekti organizētas sacensības un lieliska atpūta kopā ar draugiem.
1. diena - karte
pirmajā dienā lielāko kļūdu izdarīju vēl pirms skriešanas: ierados sacensību centrā un uzreiz devos pie Pauļa un vēlāk pie Krūma, lai norpirktu bučus, jo mani >2 gadus vecie twisteri bija Siguldā izbeigušies. diemžēl visi krutie modeļi nebija mans izmērs un tāpēc tiku pie Jalas Champion. protams, pirkt bučus pirms sacenībām ir muļķīgi, bet vēl muļķīgāk ir nenoteipot papēžus. vienreiz jau šādu kļūdu biju pieļāvis Spring Cup, kad ar ilgi nelietotiem bučiem izstājos pirmajā dienā un kā izskatās tad no tā nebiju mācījies. pirmo punktu paņēmu labi un uz otro centos kāpināt tempu. bija sajūta, ka skrienu par lēnu, bet tajā pat laikā nepietiekami piebremzēju, lai izlasītu karti zaļajā, kas rezultējās aptuveni 40 sek kļūdā uz 2. kp. arī tālāk likās, ka ātrums ir par mazu un ka īsti nemāku skriet pa zaļāku mežu. neliela 20 sek kļūda arī uz 5. kp. uz 6. kp izlēmu skriet apkārt, jo nodomāju, ka uz ceļa beidzot varēšu nedaudz uzskriet, kas manuprāt atmaksājās. uz 11. kp aptuveni 2 min kļūda, jo pirms punkta zaļajā nenokontrolēju virzienu un aizgāju stipri pa labi. paveicās, ka no punkta uz nākamo skrēja Ģirts Liniņš, pēc kā sapratu, kur jābūt punktam. uz 17. kp dzeloņdrātis izlasīju par ceļu un rezultātā paņēmu diezgan neizdevīgu variantu pa apakšu. pie 17. kp mani noķēra Kraas un atlikušo distanci veicām kopā, izvēloties gan nedaudz atšķirīgus variantus uz 21. kp. un jā, ap pusdistanci sāka berzt labo papēdi, kas distances beigu daļā bija diezgan sāpīgi. labi, ka mani panāca Kraas, kas lika sevi piespiest un noturēt labu tempu līdz beigām.
2.diena
centos īpaši piedomāt pie precīzas orientēšanās un tajā pat laikā skriet ar maksimālu atdevi. pirmie 4 kp tā arī izdevās, bet uz 5. nenokontrolēju virzienu un aizgāju paralēlā situācijā pa labi. kļūda vismaz 2 min. tālāk lielas kļūdas vairs nebija, bet nelielas rastīšanās punktu rajonā gan.
sprints - karte
sprintam pieteicos ar domu to skriet kā treniņu. mērķis bija noskriet bez lielām kļūdām, vienmērīgā un ērtā tempā, nedaudz piespiežot beigās. daudzmaz tā arī izdevās līdz 14. kp, kur aizskrēju pa nepareizo variantu un vēl noraustījos 2reiz pārliecinoties, ka no kreisās puses kp klāt tikt tiešām nevar. pēc tam vairs īsti nebij gribēšana censties un uz 17. kp uztaisīju vēl lielāku kļūdu, neieraugot taciņu gar žogu un ieskrienot zaļajā.
3. diena - karte
jau startā jutu, ka nav vairs iekšā skriet ar tādu atdevi kā pirmajās 2 dienās. likumsakarīgi, jo treniņprocesā man līdzīgas slodzes nav bijušas. tad nu skrēju diezgan ērtā tempā cenšoties labi kontrolēt orientēšanos. daudzmaz tas arī izdevās, lai arī pieļāvu nelielas kļūdas uz 1., 6., 14. un izejot no 19. kp. pieļauju arī, ka zaudēju uz variantu izvēlēm.
kopumā esmu apmierināts ar iegūto 7. vietu, kaut gan tik augstu tikt izdevās daļēji dēļ citu neveiksmēm vai kļūdām distancē. vēl jāpiestrādā pie pietiekamas kartes un virziena kontroles, kā arī augstākas kāju celšanas.
06/28-07/04
p. -
o. Rīgas Parku tūre, 5.5K@37:06 (2. v.)
t. 6x400
c. -
p. Kāpa, 11.3K@1:16:24 (7. v.)
s. Kāpa 6.4K@41:34 (9. v.), sprints 3.2K@17:55 (6. v.)
s. Kāpa 11.5K@1:20:40 (8. v.)

Latvijas Gāzes kauss

gatavojoties Kāpai nolēmu atsvaidzināt savas orientēšanās iemaņas arī Latvijas mežos. Latvijā atšķirībā no Somijas apvidū parasti ir mazāk detaļu un līdz ar to jāizmanto nedaudz atšķirīga orientēšanās pieeja. lielā daļā punktu nevar ielasīties, tāpēc tos bieži jāņem virzienā no pēdējās piesaistes, tāpat etapā iespējams vairāk jāizmanto kompass. LG kauss piedāvāja diezgan lielu apvidus dažādību - gan skrienamu pierīgas mežu ar lēzenu reljefu un lielām formām, gan Siguldas gravas, gan vecupes ar zaļo un neizteiksmīgu mikroreljefu.
pirms starta nebiju padomājis par atšķirīgo apvidu un skrienot uz pirmo punktu nepaņēmu precīzu virzienu kā rezultātā punkta rajonā minstinājos līdz izgāju uz takas aiz punkta, no kurienes arī varēja redzēt punktu. tālāk jau centos biežāk un precīzāk kontrolēt virzienu. skrienamajā daļā īpašu problēmu nebija, vienīgi 10. punktu uzreiz nepamanīju. tālāk gravās parādījās arī variantu izvēles uz 11. un 16. kp, kur pirmo skrēju apkārt pa asfaltu, bet otro vairāk taisni caur karjeru. 20. kp vecupēs atkal prasīja precīzu virzienu, bet to bija grūtāk noturēt dēļ zaļā. nedaudz paskrēju garām pa kreisi. uz 23. kp uztaisīju muļķīgu kļūdu neizlasot, ka apejot kalnu jāpakāpjas 2 horizontāles un apgāju arī ap zemāko degunu. pēc skatītāja vēl viena muļķīga kļūda uz 25. kp - sajaucu kartē punktus un aizskrēju jau gandrīz līdz pēdējam punktam un tālāk nācās skriet pa leju. finišā ļoti noguris nejutos, jo beigas pa gravām un vecupēm sanāca palēnas, bet kalnus kājās just varēja. mana karte pēc finiša nebija lasāma, tāpēc uzliku savu GPS ceļu pa virsu Toļika A2 stafešu kartei. lai arī nenoskrēju perfekti, tomēr prieks, ka izdevās uzvarēt.
06/21-06/27
p. easy 30 min
o. -
t. 1600@5:24, 3200@11:59, 2x800@2:45
c. -
p. 8K@~32min
s. 3.5K@14:20
s. orient 75 min
kopā ~5h

uz redzi Kāpā ;)

saknes

lai arī pēdējos 10 gadus esmu dzīvojis gan Cēsīs, gan Rīgā, gan ASV, manas saknes ir Saldū. manas sportista gaitas jo sevišķi nebūtu iedomājamas bez Saldus OK un trenera Ojāra centīgā darba. man ir svarīgi neaizmirst no kurienes es nāku un cilvēkus, kuri man ir palīdzējuši tikt tur kur es esmu, tāpēc mazākais ko varu darīt, lai pateiktu paldies, ir atbalstīt viņu rīkotos pasākumus ar savu dalību, it īpaši, ja šie pasākumi piesaista vietējo publiku un mēdijus. šodien biju ieplānojis doties uz Saldu apciemot vecmāmiņu un internetā nejauši pamanīju, ka Saldus ezera svētku ietvaros šodien notiek skrējiens apkārt Saldus ezeram. ar lielu prieku sapratu, ka varu savus plānus papildināt ar dalību šajā pasākumā. apvidus skrējiens, kura garums bija 3,5 km iekļāva skriešanu pa taciņām, pļautu un nepļautu pļavu, kā arī nelielas upītes pārvarēšanu. sāku mierīgi un pirmo pusi turējos līderu grupā, ieņemot 3.-5. vietu, bet, pēc upītes pārvarēšanas trases vidusdaļā, ieskrienot nepļautā pļavā ar augstu zāli sāku tempa kāpināšanu un drīz izvirzījos vadībā, ko noturēju līdz pat finišam. otrajā vietā finišēja 18-nieks Reinis Grende, bet trešajā 16-nieks Rūdolfs Zērnis. prieks, ka varu iemest jaunajiem. prieks arī, ka šajā skrējienā piedalījās mans brālis Kaspars, ar kuru sacenties nebiju sen.
es sevi neuzskatu par nez kādu zvaigzni, bet domāju, ka arī vietējiem jauniešiem ir vērtīgi redzēt kādu, kas kādreiz ir bijis tāds pats kā viņi un centies izsisties augstāk un redzēt, ka tas ir iespējams. vismaz es tādos brīžos domātu "ja viņš varēja, es varēšu vēl labāk". vispār iedvesma, ejot uz lielu mērķi, ko nevar sasniegt ātri ir baigi nepieciešama. es šobrīd to smeļos no grāmatas "The Greatest: The Haile Gebrselassie Story".

Man vs. Wild

while living in San Diego my three favorite TV shows that I used to watch while making or eating dinner were Man vs. Wild, Mythbusters and South Park.
the former inspired me to shoot this first class video during my visit to Yosemite

and here finally comes my last weeks training diary
06/14-06/20
p. velo 45 min
o. 2x(6x400)@1:18
t. -
c. -
p. 4.8K@18:02, orient 45 min
s. orient 30 min
s. jukola 3rd leg, 100 min
kopā ~5.5h

Jukola

after leaving some of my biggest fans in the US, I feel that the time has come for the first english entry of my blog. Jukola was long awaited.. after watching last year's Jukola over the internet from California I felt that I can not suffer this hard another year. so I left San Diego on Wednesday morning, arrived in Riga on Thursday afternoon and left again for Jukola on Friday late afternoon. it was great pleasure to meet my old friends and teammates again, have some of this "orienteer-talk", for which you have to be one to understand, and later train in a technically demanding typical-finnish terrain. I felt pretty good about my running and orienteering skills, which brought me some confidence before the race.
on Saturday we had another short training in the official model map before the start of the ladies race, which we watched on the TV from our hotel. then, the always sarcastic but serious pre-race team meeting.. uncle Toni with "the terrain is shit in all of its forms" just nailed it :D some more sleep and I was ready to go. the start was as always amazing to watch with a record ~1500 teams running into the forest as bright lights at dusk. the first leg runners once again assured that the pace will be slow and that precise orienteering will be key to success. that was also my plan - always be confident about my location. I started my 3rd leg safe and took a longer route choice on roads to my first control, which was not-so-good, however, after not doing any serious mistakes to the first controls I felt I had found the perfect rhythm. so, I tried to keep it all very controlled. although I wasn't really pushing hard I started feeling fatigue in my muscles towards the end, which was probably also the reason for doing a couple of route choice mistakes to the CPs 15 and 17. well, road running in California isn't exactly orienteering in Finland. at the finish I felt quite satisfied with my run and my result of 1:37:14 and 42nd leg placing, 11 min after the winner. could have been somewhat better, but also worse, therefore I look forward to some even better performances later this year. in the end our team (Turun Metsänkävijät 3) placed 61st, just two spots after TuMe's 2nd team and right after the best 3rd team of Kristiansand OK.
of course, Jukola is a great party as well, so after my race I was hanging around the competition center for the rest of the night; cheering, watching and enjoying the greatest orienteering festival of the year.

atgriešanās

nākošnedēļ atgriezīšos ne tikai Latvijā, bet arī o-sportā un somu klubā TuMe. šodien saņēmu e-pastu, kurā rakstīts, ka man Jukolā ir piešķirts 3. etaps TuMes 3. komandā, ar ko esmu diezgan apmierināts, jo vēlējos kādu no garajiem etapiem, lai arī 7. etaps man būtu paticis labāk. šobrīd nejūtos pārliecināts par savām nakts orientēšanās spējām, jo naktī nopietni orientējies neesmu vairāk kā 2 gadus. bez tam, cik esmu dzirdējis par Jukolas apvidu, tad tas ir ļoti sarežģīts pat dienā. tas tikai nozīmē, ka centīšos skriet īpaši droši un bieži lasīt karti.
sāku kravāt mantas.. izskatās, ka visas manas skriešanas kurpes somā neietilps un nāksies kādu pāri atstāt šeit.. un vienu brīdi es domāju, ka derētu nopirkt vēl vienu pāri, jo te tomēr sanāk ievērojami lētāk :P
06/07-06/13
p. -
o. -
t. 6x800@2:39
c. -
p. 8K@31:34, velo 45 min
s. easy 45 min, velo 45 min
s. 14miles@6:36/mile
kopā ~6h

aiz durvīm

sēžu pie savas mājas durvīm un netieku iekšā. vismaz patīkami, ka ir silts un arī internetu šeit var noķert. uzrakstīju mājasbiedriem e-pastu, lai brauc šurp un ielaiž mani iekšā. cerams viņi e-pastu skatās. šodien pārdevu mašīnu un atstāju tajā garāžas pulti, kā arī durvju atslēgu atstāju šortu kabatā, ar kuriem skrēju 7dien. mašīnas pārdošana bija diezgan stresains pasākums un paņēma daudz par daudz laika. nepatīk man neko pārdot.
šodien lasīju Jukolas instrukcijas un jutu kā skudriņas pārskrien pār kauliem, iztēlojoties kā tur skriešu. forši.. neliels satraukums līdzīgi kā pirmās reizi skrienot lielos mačos.

pusotra nedēļa

tik ir palicis līdz manai prombraukšanai. gandrīz divu gadu laikā biju labi apradis ar šo vietu un savu dzīvi. vakar pēdējo reizi iepirkos savā Ralphs supermārketā, rīt cerams pārdošu savu Honda Accord, 3dien atvadīšos no UCSD stadiona un 5dien no Torrey Pines parka, 5dien arī pēdējā Happy Hour darbā, kas varētu turpināties tuvējā Rock Bottom bārā. šis tas man droši vien pietrūks.. un tomēr man nav ne mazākās nožēlas to visu pamest, jo es jūtu, ka mana īstā vieta ir citā kontinentā. šeit pavadītais laiks noteikti bija tā vērts, bet šobrīd ir laiks doties tālāk.. uz nākamo līmeni.
nedēļas sākumā atpūtos pēc rogaina, bet nedēļas beigās sanāca noskriet arī kādu vērtīgu treniņu.
05/31-06/06
p. kayaking
o. -
t. easy 45 min
c. -
p. 2x1200@4:12, 4x800@2:46
s. easy 45 min
s. 9miles@6:35/mile

North American Rogaine Champs

21h 13min, 85 km pa gaisa līniju un vairāki tūkstoši metru kāpums.. mans pirmais rogainings nebija no vieglajiem, bet mums (Verve Latvia) kā vienīgajiem izdevās savākt visus punktus un kļūt par Ziemeļamerikas čempioniem rogainingā.
sacensības notika Oregonas štatā, netālu no Antelope ciema. apvidus bija pārsvarā zālaini palieli kalni ar retiem kokiem, daudz gravām un gandrīz bez ceļiem. vietām arī akmeņi un klintis. startēju kopā ar Sietlā dzīvojošu latvieti Pēteri Lediņu, kam rogainingā pieredze ir daudz lielāka nekā man, un viņa ieguldījums maršruta plānošanā bija ļoti izšķirošs. domāju, ka mūsu panākumi galvenokārt bija dēļ labā plānojuma, kā arī diezgan precīzas orientēšanās. orientēšanās gan nedaudz piekliboja pa nakti, kad uztaisījām arī vienu lielāku kļūdu ap 1h. sākām diezgan ātri un pirmās ~5h skrējām visur, kur nebija pret kalnu, bet vēlāk skrējām arvien mazāk un mazāk līdz pēdējās stundās neskrējām vispār. mans primārais mērķis bija šo pasākumu pārdzīvot bez traumām un lielas bedres pēc tā, kas liekas arī izdevās, jo šodien jau jutos diezgan sakarīgi un nekādas nopietnas traumas, kas man traucētu trenēties, ieguvis neesmu.
pēc rogaina vēl palikām Oregonā, lai nākošajā dienā izbaudītu kajakošanu pa Kolumbijas upi. forši, sanāca man vēl viena pirmā reize un tīri labas emocijas. kajaks man likās ērtāks par sit-on-top un laivošanu es manuprāt varu izbaudīt vairāk, kad nav jāsacenšas.

vairāk bildes no kajakošanas
rogaina karte

05/24-05/30
p. -
o. velo 45 min
t. 3x1600@5:46
c. 4.8K@18:40
p. -
s. rogaine
s. rogaine

Hooters

vakar aizvadījām manu pirmo atvadu "ballīti", kas nebija gluži ballīte, bet pusdienas vienā no mūsu iecienītākajām vietām, Hooters. Hooters ir restorāns, kas orientēts uz vīriešu "baudām" un tāpēc iesaku to apmeklēt katram vīriešu dzimuma ASV apmeklētājam. tā ir kā neliela vienkāršā vīrieša paradīze.. jaukas "sportiski" ģērbtas meitenes, kas cenšās būt tuvu gan fiziski, gan garīgi, lielākoties ar rokām ēdami ēdieni, ne-dārgs alus, avīze virs pisuāra, sporta pārraides utt. te arī bilde ar Hooters meiteni
(lielākā daļa Hooters meiteņu ir vai nu dabas apdāvinātas, vai arī pašas apdāvinājušās :))

crazy week

pagājušā nedēļa bija diezgan crazy. pēc mammas apciemojuma un brauciena uz Yosemite biju pamatīgi iekavējies ar darbiem, bet līdz 5dienai, kad pilsētā ieradās boss, visam bija jābūt izdarītam un aprakstītam progresa ziņojumā. tad nu es liekas nevienu nakti negulēju ilgāk par 5h un arī nedēļas nogalē nekas nemainījās, jo boss bija izdomājis, ka līdz 7dienai jāpabeidz viens raksts/publikācija. no vienas puses es visu nedēļu jutos diezgan pretīgi un īpaši prieku nesagādāja pat skriešana, kas parasti sanāca ap 10iem vakarā, bet no otras puses, kad nedēļa bija galā, tad biju priecīgs, ka īsā laikā ir ļoti daudz kas izdarīts. laikam jau dažreiz nav sliktas arī šādas nepatīkami-produktīvās nedēļas, kas ir gluži kā sesijas universitātē.
tā kā nākošajā nedēļas nogalē startēšu North American Rogaine Champs, tad 7dien iemēģināju skriešanu ar somu, kurai iekšā bija pilna 2L plauša. sākumā bija diezgan neērti, bet ar laiku pieradu. kājas gan nez kāpēc sāka nopietni gurt jau pie 10. jūdzes.
05/17-05/23
p. -
o. velo 45 min
t. 5x1000@3:19
c. velo 45 min
p. 6.4K@24:36
s. easy 45 min
s. 13miles@6:44/mile
kopā ~6.5h

Yosemite - 2. daļa

pēc pirmās dienas takas piebeigšanas devāmies uz mūsu naktsmītni, kas atradās aptuveni 15 jūdzes no Yosemite ielejas un ~6000 pēdu (~1800 m) augstumā, kur vēl bija diezgan padaudz sniega. sākumā gan nācās pasēdēt korķī, jo šajās brīvdienās, visiem ūdenskritumiem esot pilnbriedā, tūristu skaits bija pārsteidzoši liels. piestājām vienīgi nofotografēt ielejas sākumdaļu:


studio tipa mājvieta izrādījās ļoti jauka un mājīga, ar gāzes kamīnu, pie kura vakarā iečillot ar pāris glāzēm vīna. otrajā dienā mans plāns bija līdzīgi kā Venice Beach apvienot patīkamo ar lietderīgo un doties garajā treniņā, uzskrienot virs Upper Yosemite Fall


un tālāk vēl nedaudz uz augšu līdz Yosemite point


kopējais garums sanāca ap 20 km un kāpums ~1000 m, kas man prasīja 3h 15min, no kurām kādas 30min atpūtos un baudīju skatus no augšas. augšā skrēju līdz palika ļoti stāvs un kājas vairs īsti nedarbojās, tā tiku līdz aptuveni 2/3 un tad pārgāju soļos. lejā centos skriet lēni, bet droši liekot katru soli. protams, biju vienīgais skrējējs uz takas ar daudziem hiker-iem, kas bija nedaudz pārsteigti un mani uzmundrināja ar "good job", "oh wow", "great pace", "you make us look bad" un "nice shorts" :D pēc tam kājas noteikti vairāk juta vieglāko skrējienu lejā un sajūta ir līdzīga kā pēc maratona, kad kvadi ir kā no betona.
tālāk jau atvadījamies no parka un devāmies atpakaļ L.A. virzienā. nakts Motel 6 Bakersfield-ā un nākošā diena "izskrienot" caur downtown L.A., tad arī mammas iesēdināšana lidmašīnā atpakaļ uz Rīgu un man atpakaļceļš uz San Diego.
treniņu ziņā varbūt ne apjomīga, bet noteikti patīkama nedēļa.
05/10-05/16
p. -
o. -
t. 1200@4:10, 1000@3:26, 800@2:40, 600@2:00, 400@1:16, 200@0:34
c. velo 45 min
p. 8K@31:48 (pludmale/smiltis)
s. -
s. ~ 20K/1000m kāpums
kopā ~5.5h

Yosemite - 1. daļa

roadtrip-s sākās 5dienas rītā un pirmā pieturvieta bija Venice Beach pie L.A. kāmēr sievietes sauļojās vai iečekoja ielu tirdziņu, es devos skriet. vispār, sightseeing-a apvienošana ar treniņu manuprāt ir baigi labā ideja. pirmo reizi to iemēģināju Rīgā, kad somiem skrienot izrādīju Vecrīgu, Āgenskalnu un kaut ko no klusā centra. skrienot tomēr visu var apskatīt daudz ātrāk un nav jādomā par transportu vai mašīnas novietošanu. šoreiz apskatīju divas L.A. populārākās pludmales - Venice Beach un Santa Monica Beach. tīri jauka vieta skriešanai, un, ja vēl būtu siltāks, tad varētu gan nopeldēties okeānā, gan arī sastapt vairāk meiteņu peldkostīmos :D interesanti arī bija pavērot darbību ap īpašo ārstu garāžas tipa ofisiem (Kalifornijā marihuāna ir atļauta tikai medicīniskiem nolūkiem)



tālāk caur Beverly Hills devāmies uz Hollywood, kas bija tikpat garlaicīgi kā iepriekšējā reizē. liekas tur interesanti varētu būt tikai tiem, kas alkst pa gabalu redzēt slavenību mājas un to žogus. ieēdām picu un devāmies garākajā pārbraucienā uz Fresno, kas ir aptuveni 2h braucienā pirms Yosemite. pārbraucot L.A. kalnus pavērās skats uz nebeidzamu līdzenumu jeb Central Valley, kas ir viens no lielākajiem lauksaimniecības centriem ASV. drīz arī mašīnā ienāca kūts smaka. Fresno palikām pa nakti Motel 6 (kad tas tika pirmoreiz atvērts, istaba maksāja 6$, bet tagad ~50$) un no rīta turpinājām ceļu, lai jau ap pusdienlaiku ierastos superskaistajā Yosemite. lieki laiku netērējām un uzreiz devāmies iekarot pirmo taku 11 km garumā, kas veda uz Vernal un Nevada ūdenskritumiem. pirmais mūs nedaudz pārsteidza ar aukstu dušu ~300 m garumā, kas mazu pilienu veidā nolija pār taku, pa kuru gājām. daba tur tiešām neiedomājami lieliska un brīžiem pat pārņem neticība, ka tā ir realitāte.





turpinājums sekos.
vairāk bildes: Venice Beach un Yosemite

viesi

kopš sestdienas pie manis viesojas mana mamma un viņas labākā draudzene, kas nozīmē, ka šonedēļ bez darba un treniņiem kāds laiks būs jāatlicina arī viņām un apkārtnes izrādīšanai. nedaudz ilgāk kā nedēļas laikā plānojam apskatīt San Diego, L.A. un Yosemite nacionālo parku. Yosemite ir mana pēdējā lielā vēlme, kur ASV vēl gribu aizbraukt pirms došanās mājās. patiesībā, arī San Diego vēl ir diezgan daudz vietu, kur es neesmu bijis, tā kā pilsētas un apkārtnes izrādīšana būs interesanta arī man. 5dien domājam doties road trip-ā uz Yosemite, pa ceļam piestājot L.A., un atpakaļ būt tikai 1dien. ceru, ka Yosemite izdosies uztaisīt arī kādu treniņu, kas varētu būt patiešām grandiozi, kā tas bija pagājušajā gadā pie Grand Canyon, kur gan kanjona malu skrēju ~25 km, nebeigdams jūsmot par iespaidīgo skatu :)

pagājušonedēļ nolēmu, ka turpmāk stadionu un asfaltu, ko biju diezgan iecienījis pēdējos mēnešos, pēc iespējas vairāk centīšos nomainīt pret takām un mīkstāku segumu, kas cerams ļaus manām kājām vēlāk ātrāk pierast arī pie meža.
05/03-05/09
p. velo 45 min
o. 5x800@2:39
t. velo 45 min
c. 8K@31:35 (smilšains ceļs/taka)
p. velo 45 min
s. -
s. 15miles@6:34/mile
kopā ~6h

WUOC, 10mila & Rogaine

šī nedēļa atnāca ar vienu ļoti patīkamu pārsteigumu: uzzināju, ka esmu vinnējis izsolē vietu komandā uz WUOC, kas notiks Borlänge, Zviedrijā no 19.-23. jūlijam. izsolē, jo brauks tikai tie, kas bija ar mieru paši segt visus ar dalību saistītos izdevumus un atlašu gadījumā es izlasē ticis nebūtu. tas lika nedaudz pamainīt treniņplānu, lai būtu formā uz WUOC garo distanci (ceru, ka pārējie man atvēlēs skriet garo), kas domājams būs mans šī gada nozīmīgākais starts.
vakar jau otro gadu ar lielu skaudību online vēroju Tiomilu. šogad pietrūka action, īpaši pēdējā etapā un vilšanos sagādāja mans klubs TuMe (kura sastāvā atgriezīšos Jukolā), kam 1. komanda ar Krūmu, CK un Sirmo noņēmās un otrā bija tikai 90. apvidus un distances toties bija diezgan interesantas, kas GPS sekošanu padarīja aizraujošāku, jo varēju pats domāt par variantiem un skatīties kā tie tiek realizēti. patīkami arī redzēt, ka ar katru gadu arvien vairāk latviešu skrien skandināvu klubos.
šonedēļ pēc pusmaratona vēl viegla nedēļa, bet nākamnedēļ sākšu trenēties kā iepriekš. nākamie mači ir North American Rogaine Championships Oregonas štatā 29.-30. maijā, kur piedalīšos kopā ar Seattle latvieti un pagājušā gada čempionu Pēteri Lediņu. ļoti ceru, ka šis 24h pasākums mani nepiebeigs un neatstās robu sagatavošanās procesā uz WUOC.
04/26-05/02
p. -
o. velo 45 min
t. 3x1600@5:38
c. velo 45 min
p. 3.2K@11.35, velo 45 min
s. easy 45 min
s. 13miles@6:42/mile
kopā ~6.5h

La Jolla 1/2 Marathon

kā jau minēju, šīs bija manas pavasara galvenās sacensības, kurām speciāli gatavojos pēdējās ~14 nedēļas.
tomēr neizdevās noskriet manu gribēto 1:18 rezultātu, bet 1:21:44, kas ir par ~1 min ātrāk nekā rezultāts, ko skrēju janvārī, neesot formā, un par ~1,5 min ātrāk nekā NYC maratona pirmā puse. tās abas gan bija krietni vieglākas trases.
kalni mani uzveica.. pēc lielā kāpuma nespēju atkal attīstīt tempu un cenšanās to darīt izsita no ritma tā, ka nāca besis un paliku tikai lēnāks. nedaudz atelpu deva lielais noskrējiens lejā, pēc kā atkal jutos normāli.
prieku gan sagādāja iegūtā 1. vieta 25-29 gadīgo grupā (11. starp visiem).
zemāk redzami spliti pa jūdzēm no mana Garmina, kas gan ir nedaudz neprecīzi, jo kopā tas rādīja 13.2, nevis 13.1 jūdzes.


šonedēļ kārtīgi atpūtos.
04/19-04/25
p. -
o. velo 45 min
t. 6x400@1:11
c. -
p. easy 35 min
s. -
s. 13miles@6:14/mile
kopā ~4h

amerikāņi un stulbums

vakar pie vakariņām biju ieslēdzis South Park, kur dzirdēju joku par amerikāņiem
- what do you call a white American person with PhD (doktora grāds) in math and physics?
- I don't know.
- stupid American!
ko šodien pie pusdienām izstāstīju saviem kolēģiem, tai skaitā 2 amerikāņiem, kas joku protams nesaprata un pat nedaudz par to apvainojās. neapšaubāmi, mēs eiropieši un liekas arī aziāti visus amerikāņus uzskatām par stulbiem neatkarīgi no tā, cik viņi ir izglītoti. man, pēc pusotra gada dzīvošanas ASV tomēr jāsaka, ka šis pēc-noklusējuma novērtējums ir diezgan nepareizs un lielākā daļa amerikāņu, ar kuriem esmu saskāries ir bijuši diezgan sakarīgi (es gan vairāk saskaros ar zinātnei tuviem cilvēkiem). vaina liekas ir meklējama Holivudā, kas nereti izceļ tieši stulbumu un arī atrod kādu īstu stulbeni, kas par to visu ir sajūsmā. ja man liktu salīdzināt amerikāni ar eiropieti, tad īpašības, kuras es izceltu drīzāk būtu pašapmierinātība ar sevi un savu dzīvi un pārlieku liels runīgums.

palikusi nedēļa

līdz manam pavasara galvenajam startam La Jolla pusmaratonā palikusi viena nedēļa. tā kā treniņplānu esmu pildījis gandrīz perfekti, tad ļoti ceru uz labu rezultātu. pusmaratons jau kādu laiku ir izpirkts, kas nozīmē, ka svētdien 7:30 a.m. PDT startēšu kopā ar vēl ~6500 skrējējiem. trase ies gar klusā okeāna piekrasti un ietvers vairākus kāpumus, ieskaitot vienu ~130m. bildē neliela trases daļa no lielākā kāpuma gandrīz augšas.


šonedēļ sākās taper jeb atpūta pirms nozīmīgā starta, kas izpaužas kā ievērojams treniņu apjoma samazinājums, saglabājot intensitāti.
04/12-04/18
p. -
o. velo 45 min
t. 5x1000@3:19, velo 45 min
c. velo 45 min
p. 4.8K@17:10
s. -
s. 8miles@6:22/mile
kopā ~5.5h

mērķa uzstādīšana

ar domu par rudens un daļēji arī nākamā gada orientēšanās sezonu vakar pieteicos Berlīnes maratonam, kas notiks 26. septembrī. kāpēc?
trenēšanās parasti sākas ar mērķa uzstādīšanu. orientieristu mērķi parasti ir relatīvi pret konkurentiem, piemēram, iekļūt izlasē, kas praktiski nozīmē būt starp 3-6 labākajiem valstī, vai iekļūt divdesmitniekā Pasaulē. nākamais solis ir treniņplāna sastādīšana, kas ļaus sasniegt izvēlēto mērķi. bet kā lai sastāda plānu, kas dos vēlamo rezultātu, ja skaidri nezin, ko dara konkurenti? kā lai zina, ka būsi relatīvi stiprāks, ja nav ne jausmas, vai esi darījis vairāk. grūti. toties aptuveni iespējams pateikt, cik ātri būtu jāskrien, lai fiziski būtu starp pirmajiem 3, 10 vai 20. tāpēc manuprāt jebkuru relatīvo mērķi vajadzētu papildināt ar absolūtu mērķi, ko izsaka ar rezultātu kādā skriešanas distancē. balstoties uz absolūta mērķa ir daudz vieglāk sastādīt treniņplānu, kontrolēt progresu treniņprocesā, zināt, vai un kad esi formā, kā arī izvērtēt, vai sagatavošanās periodā ieguldītais darbs ir nesis augļus. objektīva fizisko spēju izvērtēšana pēc o-sacensību rezultātiem ir sarežģīta, jo jāņem vērā ne tikai savas, bet arī konkurentu pieļautās kļūdas, kā arī daudzi citi faktori (psiholoģija, veiksme u.c.) un beigās var sanākt sevis mānīšana ar "bez kļūdām es būtu", "viņam paveicās" utt.

atkal bija interesanti sekot līdzi sacensībām Latvijā. izskatās, ka cīņa par vietām izlasē uz EOC būs diezgan sīva. lai arī pēc noteikumiem sanāk, ka Sirmais un Bertuks atlasīties vairs nevar, un izlases komisija nosauc tikai vienu sportistu, tomēr domāju, ka jābrauc būtu abiem. interesanti, vai un kādu risinājumu šajai situācijai meklēs izlašu komisija.

šonedēļ atkal skrēju 8K stadionā un atsķirībā no iepriekšējās reizes sākumā centos skriet lēnāk, bet sanāca pārāk lēni un viegli un beigās nekādi nevarēju pārslēgties augstākā ātrumā. rezultātā zaudēju 6 sek iepriekšējam rezultātam.
04/05-04/11
p. -
o. velo 45 min
t. 2x3200@11:24, velo 45 min
c. velo 45 min
p. 8K@29:26
s. easy 45 min
s. 12miles@6:22/mile
kopā ~7h

zemestrīce

šodien, pēc aptuveni pusotra gada dzīvošanas seismiski aktīvajā Kalifornijā, pirmo reizi izjutu, ko nozīmē īsta zemestrīce. ap pulkstens 15:40 čatoju ar Jutu Skype un pēkšņi redzu, ka mana stāvlampa, pēc tam galds un tad arī pati māja sāk nopietni kratīties un svārstības pieņemas spēkā, pirmajā mirklī neizpratne, bet tad uzreiz saprotu, kas par lietu un jau skrienu ārā no istabas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ārā no mājas. izskrienot no istabas vēl noraustos ar domu, ka varbūt vajadzēja paķert laptopu :P, bet to atmetu, skrienot lejā pa kāpnēm caur galvu izskrien lietas, kas paliek mājā un kuras varētu ciest, nodomāju, ka nekas svarīgs - vērtīgākās ir laptops un mašīna garāžā. jau esot pie izejas vēl dzirdu kā mājas sienas krakšķ, bet tiekot ārā kratīšanās jau sāk lēnām pierimt līdz izbeidzas. kā izrādās 7.2 baļļu stiprās zemestrīces epicentrs atradās ~200 km attālā Kalifornijas līča (Baja California) apkārtnē un San Diego tuvumā tās stiprums bija vien ~3 balles un ilgums ~30 sekundes. vēlāk gan sekoja vēl pāris ļoti īsi un viegli pēcgrūdieni (aftershock), kas mani nedaudz pastresināja.
aftermath jeb sekas: no plaukta nokritusi un saplīsusi mana vīna pudele un gaišais paklājs tagad vietām ir pleķains, kā arī no sienas nokritusi viena glezna. kā lasīju ziņās, tad arī apkārtnē nekas vairāk par nokritušām gleznām un no plaukta izkritušiem produktiem nav noticis.

šodien un vakar sekoju līdz Latvijas orientēšanās sezonas atklāšanai Kurzemes pavasarī. nekādus īpašos pārsteigumus nesagaidīju, bet ievērības cienīga varētu būt Artūra Pauliņa nesliktā debija. žēl, ka divas mūsu "zvaigznes" nepiedalījās un nesagādāja lielāku konkurenci Baltkrievijas sportistiem.

šonedēļ treniņos jutos gandrīz perfekti, kas ļauj cerēt, ka pēc 3 nedēļām uz La Jolla pusmaratonu būšu lieliskā formā.
03/29-04/04
p. velo 45 min
o. velo 45 min
t. 3x2000@6:56
c. -
p. 3.2K@11:28, 3.2K(140m kāpums)@13:11
s. easy 40 min
s. 10miles@6:17/mile
kopā ~6.5h

p.s. nopirku biļeti uz mājām. ierodos 17. jūnijā.

skrējēja ēdienkartes optimizēšana

Renāra šodienas ieraksts par sporta uzturu man likās nedaudz "sauss" un tāpēc izlēmu uzrakstīt savas domas par šo tematu, kas mani vairāk ieinteresēja, gatavojoties NYC maratonam. nejūtos eksperts šajā lauciņā, bet ar ķīmiķa izglītību cenšos lietas uztvert loģiski. atbalstu ideju, ka pareizi sabalansēts uzturs ir galvenais priekšnoteikums un sporta pārtika ir tikai ērta "piedeva", ko lietot neilgi pirms/pēc treniņa vai sacensībām, lai ātri uzpildītos/atjaunotos, kad "pareizi" paēst bieži vien nav iespējams. tā kā man nav pieredzes ar "ripu rīšanu", tad to nevaru komentēt.
salīdzinājumā ar parastu cilvēku, sportisti patērē ievērojami vairāk ogļhidrātus (galvenais enerģijas avots skrienot), proteīnus (muskuļu atjaunošana u.c.), ūdeni (sviedri, izelpa) un sāļus (sviedri). ņemot to vērā, var nedaudz pielāgot savu ēdienkarti sporta aktivitātēm. piemēram, ieteicams rafinēto ogļhidrātu vietā lietot nerafinētos (pilngraudu maize un pārslas, griķi, brūnie makaroni, rīsi, cukurs, augļi), kas tiek šķelti lēnāk un tādējādi ogļhidrātu (cukura) līmenis paaugstinās lēnāk, kas ļauj tos tērēt ilgāk un tie netiek pārvērsti taukos (uzkrājoties ātri un par daudz). ogļhidrātiem bagātu pārtiku attiecīgi vēlams lietot pirms treniņa, kā arī garo treniņu laikā želeju/batoniņu (te vajadzīga ātra pārstrāde) veidā. muskuļi galvenokārt sastāv no proteīniem un treniņu laikā un it īpaši pēc tie tiek pastāvīgi reģenerēti. tāpat enzīmi, kas veic dažādas bioķīmiskās reakcijas tiek pastiprināti degradēti un atjaunoti. līdz ar to proteīniem bagāta pārtika vēlama īpaši pēc treniņiem (Renāra minētais Maxim recovery satur vairāk proteīnus). tāpat izsvīstos sāļus pēc treniņa vēlams atjaunot ar sporta dzērienu vai sāļu pārtiku. arī garāko treniņu laikā ļoti vēlami sāļus saturoši dzērieni/batoniņi/želejas, kas nodrošinās pilnvērtīgu muskuļu darbību arī treniņa beigās. par ūdeni un sāļiem vēl varu piebilst, ka pēc urīna krāsas var labi patiekt, vai ir pietiekoši dzerts (sportistiem vēlams, lai tas būtu ļoti bāli dzeltens).

sasummējot sanāk sādi:
treniņš pēcpusdienā
brokastis - kā parasti
pusdienas - vairāk nerafinēti ogļhidrāti
vakariņās - vairāk proteīni (gaļa)
treniņš priekšpusdienā
brokastis - vairāk nerafinēti ogļhidrāti
pusdienas - vairāk proteīni (gaļa)
vakariņās - kā parasti

jeb

čurāsim baltu un ēdīsim brūnu! :D

p.s. zinu arī vienu Latvijas izlases orientieristu, kura ēdienkarte ir optimizēta apmēram šādā veidā.
p.p.s. sporta dzēriena vietā var izmantot ūdens/cukura/sāls maisījumu (attiecību var nolūrēt no mīļākā sporta dzēriena iepakojuma), bet tas nebūs pārāk garšīgs, jo nesatur garšvielu. sporta batoniņa vietā var uzgrauzt auzu pārslu cepumu, kas parasti satur gan rafinētos, gan nerafinētos ogļhidrātus, kā arī sāli.

sportisti un sāpes

šonedēļ treniņos sanāca diezgan pamocīties, lai tuvotos tiem rezultātiem, ko no sevis gaidīju. 8K gribējās noskriet ap 29:00, bet sākumu paņēmu par ātru un vidus sanāca ļoti samocīts. arī svētdien saulē pie 27 grādiem jūdzes nenāca tik viegli kā citas reizes. tas man lika atcerēties dažus vārdus no ļoti iedvesmojošās Lance Armstrong grāmatas It's Not About the Bike, ko izlasīju ziemā:
"Once someone asked me, what pleasure I took in riding for so long. "Pleasure?" I said. "I don't understand the question." I didn't do it for pleasure. I did it for pain."
jāpiekrīt, ka endurance sportisti ir nedaudz "sāpju narkomāni" :)

03/22-28
p. velo 45 min
o. velo 45 min
t. 10x400@1:12
c. velo 45 min
p. 8K@29:20
s. easy 45 min
s. 15miles@6:36/mile
kopā ~7.5h

skaties stereo!

Pēdējā laikā darbā galvenokārt nodarbojos ar zinātnisko publikāciju rakstīšanu par manis veikto dažādu proteīnu telpisko (3D) struktūru noteikšanu. Vienkārši runājot, proteīni ir mašīnas, kas veic/piedalās gadrīz visos procesos organismā (ķīmiskos, mehāniskos u.c.). To bioloģisko funkciju nosaka to veidojošo aminoskābju izkārtošanās telpā, tādējādi, ka noteikti atomi var mijiedarboties ar citiem atomiem no proteīna substrāta vai citām molekulām. Bieži to dēvē par slēdzenes (proteīns) - atslēgas (substrāts) principu. Šo pašu modeli izmanto arī zāļu dizainā, mēģinot atrast "atslēgu", kas nobloķē "slēdzeni" tā, ka piem. dabiskais substrāts vairs iekšā netiek. Protams, ka slēdzenes telpiskā struktūra ļoti palīdz šajā procesā. Zinātniskajās publikācijās šīs proteīnu struktūras cenšas attēlot kā telpiskus objektus izmantojot t.s. stereo-skatu, kas ir balstīts uz līdzīgiem principiem kā magic eye, kur 2D zīmējumā parasti ir paslēpts telpisks objekts. Tad nu es pēdējā laikā diezgan daudz trenējos redzēt šīs struktūras telpiski, kas manuprāt ir nedaudz grūtāk nekā magic eye zīmējumi, bet nu jau esmu labi piešāvies. Zemāk ir proteīna NP_247299.1 no mikroorganisma Methanococcus jannaschii struktūra, kura funcija nav zināma. Pamēģini arī tu redzēt to telpiski! (telpiskā bilde būs redzama pa vidu, fokusējot acis tālumā).

konkurence

šodien nejauši ieklīdu vecajā orient.lv lapā un atradu, ka tur glabājas rezultāti pat no 1997. gada. interesanti bija tos aplūkot un atcerēties vecos laikus, kad mans nopietnākais konkurents bija mans brālis Kaspars un nepārtrauktā sāncensība ar viņu noteikti bija ļoti svarīga manā orientēšanās prasmju attīstībā un ne tikai, jo sacentāmies mēs visur (vismaz es to tā uztvēru). interesanti arī, ka pēc viņa orientēšanās gaitu pārtraukšanas (ap 1999. g) mani rezultāti ar laiku palika vājāki. vispār jāsaka viņam paldies par konkurenci dažādās jomās, kas noteikti ir veicinājusi manu attīstību vispārīgi. žēl gan, ka tā neturpinājās ilgāk un mēs izvēlējāmies diezgan atšķirīgus dzīves ceļus.
manuprāt, šāda ikdienišķa konkurence ir ļoti veselīga un motivējoša un laika gaitā man tāda ir bijusi arī ar Žeņu Sprogi un Edgaru Bertuku un visos gadījumos devusi diezgan labu rezultātu, jo attiecīgajās sezonās esmu bijis diezgan labs.

šonedēļ atpūtas nedēļa.
03/15-21
p. -
o. velo 45 min
t. 3x1600@5:28, velo 45 min
c. velo 45 min
p. easy 50 min, velo 45 min
s. easy 45 min
s. 10miles@6:24/mile
kopā ~7h

vasara un o-sezona tuvojas

Kalifornija šonakt pārgāja uz vasaras laiku, kas nozīmē, ka biežāk varēšu skriet pa gaismu. izskatās arī, ka ziemas mainīgais klimats gatavojas nomainīties uz tradicionālo +25..28 °C, vismaz tāda ir nākamnedēļas prognoze :) pāreja uz vasaras laiku man asociējas ar Spring Cup, jo tieši stafetes rītā parasti bija jāpārgriež pulksteņi. līdz tam vēl 2 nedēļas. ir grūti sēdēt Kalifornijā un skatīties kā Eiropā sākas orientēšanās sezona un atceroties pagājušo gadu jāsaka, ka visgrūtāk ir online skatīties Tiomila un Jukola stafetes un iekšā just, ka tā ir tā vieta Pasaulē, kur es šobrīd gribētu būt visvairāk. kaut kā braucot uz šejieni nedomāju, ka orientēšanās būs viena no lietām, kas man pietrūks visvairāk, it īpaši tādēļ, ka tā vairs nebija mana prioritāte. laikam kļūdījos sevī. šogad mana atgriešanās Latvijā bija plānota septembrī (pēc 2 gadiem šeit), bet visvairāk tieši orientēšanās dēļ nolēmu atgriezties jau jūnija vidū, kā reiz lai paspētu uz Jukolu un Kāpu.

šonedēļ nedaudz sāp kreisā pēda, bet just to varēju tikai staigājot un lēni skrienot, tāpēc treniņus tas īpaši neiespaidoja. jau trešo reizi ar 2 nedēļu intervālu skrēju 8K stadionā. prieks redzēt, ka mans rezultāts skaidri progresē (30:40, 30:00, 29:34).
03/08-14
p. velo 45 min
o. velo 45 min
t. 2000@7:00, 3x1000@3:21
c. velo 45 min
p. 8K@29:34
s. easy 45 min
s. 14miles@6:39/mile
kopā ~7h

treniņi

La Jolla pusmaratons, kuru esmu izvēlējies par pavasara sezonas galveno mērķi ietver vienu nopietnu (~130 m) kāpienu. tad nu šonedēļ ietestēju savu ātrumu uz šī kalna, to iekļaujot gan piektdienas, gan svētdienas treniņos. izskatās, ka problēma varētu būt ātruma attīstīšana pēc kāpiena, jo vismaz šonedēļ ātrums pēc kalna nokritās par 10-15 sek/mile.
Šonedēļ stadionā skrienot intervālus domāju, ka mans Garmin 305 ir lielisks treniņpartneris, bez viņa es noteikti nevarētu sevi piespiest skriet tik ātri. Vispār, sevis mocīšana treniņā ir baigi vajadzīga un atvieglot to var tikai labs treniņpartneris, ar īstu protams būtu pat labāk. Lai gan no otras puses ir jāspēj sevi mocīt arī vienatnē kā tas notiek o-sačos un tādā ziņā Garmins varbūt kaut kādā mērā apvieno abus.
03/01-07
p. velo 45 min
o. velo 45 min
t. 3x(2x1200@4:06)
c. velo 45 min
p. 9.6K@38:05
s. easy 45 min
s. 10miles@6:45/mile
kopā ~7h

armija

armija ir vieta, kur puika kļūst par vīrieti. analogi, doktorantūra ir vieta, kur students kļūst par pētnieku. vēl ir pēcdoktorantūra, kas gan Latvijā netiek atzīta, bet to varētu uztvert kā vietu, kur pētnieks kļūst par pētnieciskā darba vadītāju.
kāpēc šādas asociācijas? te mans darba dienas grafiks:
celšanās 7:30, 10 min pavingrošana uz grīdas, brokastis, uz darbu ar velo vai auto, 8:30 darbā, 9:30 (coffee) break, 12:00 pusdienas, ap ~17 (coffee) break, iespējams skriešanas treniņš, darbs līdz ~19..22, došanās mājās, vakariņas, atbildēšana uz epastiem/zinātniskā literatūra/čats ar LV/... , ~24 gulēt. brīvdienu grafiks atšķiras ar to, ka var pagulēt un izrunāties Skype no rīta, bet pārējais bieži vien ir līdzīgs.
līdzīgi kā armija nebūtu iespējama, dzīvojot mājās, arī man šāds grafiks nebūtu iespējams, dzīvojot Latvijā. šeit, kur man praktiski ir tikai darbs, varu efektīvi izmantot visu laiku konkrēta mērķa sasniegšanai. jāatzīst gan, ka mans gadījums vairāk līdzinās pēcdoktorantūrai, kuru veic ārzemēs by default.

treniņi

īss skaidrojums manai treniņu "dienasgrāmatai":
velo 45 min nozīmē, ka tajā dienā uz darbu braucu ar velo. līdz darbam apmēram 6 km, viens liels nobrauciens un viens liels kāpiens, parasti ap 20-25 min vienā virzienā. to es uzskatu par t. s. crosstraining (slodze uz citiem muskuļiem) jeb atpūtu/atjaunošanos no skriešanas. skriešanas treniņi ir 3 vai 4 un pēc pieraksta var jau nojaust, ka viens ir intervālu treniņš (parasti stadionā), viens t. s. tempo run jeb ātrs skrējiens un viens garais skrējiens. papildus, dienā pirms garā treniņa cenšos paskriet lēni un kārtīgi izstaipīties. pieraksts patiesībā atspoguļo tikai manuprāt "lietderīgo" darbu jeb daļu no treniņa, kas ir veikta ar skaidru mērķi trenēt noteiktas muskuļu grupas un skriešanas īpašības. tāpēc arī apjoms (stundas vai km) man patiesībā ir mazsvarīgs un pēdējā rindiņa ir dāvana tiem, kam patīk salīdzināt tikai kopējo apjomu un papriecāties, ka viņš trenējas vairāk :)
02/22-28
p. -
o. velo 45 min
t. 1600@5:22, 3200@11:49, 2x800@2:38, velo 45 min
c. velo 45 min
p. 8K@30:00
s. easy 45 min
s. 13miles@6:47/mile
kopā ~7h

treniņi un domas

šonedēļ atpūtas nedēļa - īsāki, bet nedaudz ātrāki treniņi. jūtu, ka ātrums lēnām progresē :)
šodien (garajā) treniņā domāju, ka vajadzētu sabīdīt pašam savu sporta dzērienu un ēdienu (batoniņu) ražošanas uzņēmumu, ne tik daudz ar domu nopelnīt (tas gan arī nebūtu slikti), bet lai varētu atbalstīt sportistus un sportu vispārīgi. jāpagaida tik, kad būs atkal treknie gadi :P
02/15-21
p. velo 45 min
o. velo 45 min
t. 2x(6x400@1:16)
c. velo 45 min
p. 2x3.2K@11:40
s. easy 45 min
s. 8miles@6:31/mile
kopā ~6.5h

treniņi

kā jau solīju, rakstīšu šeit arī par trenēšanos. ievadam neliels atskats uz pagājušo gadu. līdz aptuveni marta beigām nedarīju gandrīz neko, tik vien kā ikdienā braucu ar riteni uz darbu un vienreiz-divreiz nedēļā aizgāju paskriet, kā arī piedalījos 4 vietējos o-event-os. maijā-jūnijā piedalījos 2 ASV-līmeņa o-sacensībās (WRE) un lai tur nebūtu galīgs kāmīts, ar aprīli treniņu apjomu palielināju līdz 3-4 skrējieniem nedēļā, bet nekādus speciālos treniņus (piem. ātruma) neiekļāvu. viss mainījās, kad uzzināju, ka esmu loterijā vinnējis iespēju piedalīties Ņujorkas maratonā 1. novembrī. tā kā iepriekš biju iegādājies grāmatu Runner's World Run Less, Run Faster, kas tieši apraksta maratona treniņprogrammu, tad plāns bija skaidrs. 16 nedēļas, 3 skriešanas treniņi, 2 ne-skriešanas treniņi nedēļā (man - ar velo uz darbu). sākotnēji uzstādīju mērķi noskriet Bostonas maratona kvalifikācijas laiku (3:10), bet aptuveni plāna pusē pārspraudu mērķi uz 3:00. izdevās labāk :) treniņprogrammu labi raksturo teiciens "your joints won't hurt as much, but your other muscles will", domājot mazs apjoms, lielāka intensitāte.
biju patīkami pārsteigts par sasniegto rezultātu (ņemot vērā salīdzinoši nelielo treniņu apjomu) un nolēmu 2010.g. sezonai turpināt trenēties pēc šīs pašas programmas un kā mērķus izvirzīju:
1) noskriet La Jolla pusmaratonu 1:18; 2) būt fiziski gatavam cīnīties par vietu izlasē uz WUOC vai pat WOC. otrā daļa gan šobrīd izskatās nereāla, jo Latvijā atgriežos jūnija otrajā pusē un vienīgā atlase, kurā piedalīšos, būs Kāpā.

šonedēļ treniņu apjoms sanāca lielāks nekā parasti sakarā ar to, ka rīkoju Valentine-O pasākumu:
02/08-14
p. -
o. velo 45min
t. orient 1.5 h
c. 6x800@2:40, velo 45 min
p. 8K@30:40
s. orient 2.5 h
s. 12miles@6:45/mile
kopā ~9h

..has been accepted for publication

Šodien saņēmu epastu, ka mana (kā pirmā autora) publikācija ar nosaukumu "NMR structure of the protein NP_247299.1: Comparison with the crystal structure" ir pieņemta publicēšanai žurnālā Acta Crystallographica Section F. Tā kā tās sagatavošana prasīja vairāku mēnešu darbu, tad esmu ļoti priecīgs, ka šis pasākums beidzot ir galā. Šī būs mana pirmā publikācija no K. Wüthrich grupas TSRI, kas arī priecē, jo tas nozīmē, ka būšu publicējies kopā ar Nobela prēmijas laureātu.

Zinātnē atšķirībā no citām nozarēm cilvēka darbu parasti vērtē pēc publicētajiem rakstiem un piemēram arī doktora grādu ķīmijā bez publicēšanās iegūt nevar. Tāpat arī pie naudas sadales (piem. ES fondu) kandidātus vērtē pēc viņu publikācijām. Latvijā gan publikāciju vērtēšana manuprāt īsti nedarbojas, jo labākajā gadījumā ņem vērā to skaitu, bet ne kvalitāti. Pats publicēšanas process sākas ar raksta uzrakstīšanu un iesūtīšanu saturiski atbilstošam žurnālam, tālāk žurnāls rakstu nodod izvērtēšanai 2-3 konkrētās jomas speciālistiem, kas novērtē, vai to ir vērts publicēt (vai ir atklāts kas jauns) un vai tas atbilst žurnāla tematikai, kā arī izvirza priekšlikumus, kas rakstā būtu jāpapildina vai jāmaina. Speciālistu (tos sauc par tiesnešiem - referee) izvērtējums kopā ar priekšlikumiem (vairāk gan prasības) tiek atsūtīts atpakaļ autoriem un autori dara visu, lai tos izpildītu. Pārstrādātu rakstu atkal iesūta žurnālam, kas vēlreiz pārbauda, vai visas prasības ir izpildītas, vai arī ir pamatojums, kāpēc kāda prasība netika izpildīta. Dažreiz šī cīņa ar tiesnešu prasību izpildīšanu notiek vairākos apļos un tikai tad raksts tiek pieņemts publicēšanai.

jāmainās

Jau kādu laiku man galvā grozās doma, ka jācenšas rakstīt vairāk un jāļauj cilvēkiem zināt par visām lietām, kas notiek man apkārt.
Tātad turpmāk šeit parādīsies arī:
- mana treniņdienasgrāmata
- kaut kas no mana darba populārzinātniskā līmenī
- manas domas par ...

Carlsbad 1/2 Marathon

Šī nedēļa atnāca ar pamatīgu lietu un jau ap 2dienas vakaru sapratu, ka ierasto 7dienas garo treniņu pa piemājas Los Penasquitos kanjonu skriet nevarēs, jo tas būs applūdis. Pagājušo reizi, kad skrēju pēc neliela lietus apejot ūdeni krūmos norāvos Poison Oak un tas lika manīt vēl mēnesi pēc tam.
Par laimi 3dien Pedro man paziņoja, ka viņš tomēr neskries Carlsbad 1/2 Marathon un es varu skriet viņa vietā. Tad nu es šo iespēju arī izmantoju.
Diemžēl pieteikumā viņš bija norādījis paredzēto laiku 2h un man nācās startēt no wave 4, kas nozīmēja, ka man priekšā būs ap 3000 cilvēku un visi ātrie skrējēji jau būs gabalā, kad es tikai sākšu. Tā arī pārkāpu starta līniju 6min pēc pirmajiem un visu distanci tikai apdzinu. Sākumā gāja diezgan viegli un pat cerēju iet uz 1:20, bet vienam visu laiku turot tempu bija grutāk nekā biju domājis, tāpēc rezultātā sanāca 1:22:39 un 36. vieta. Vēl smieklīgi, ka uz numura bija printēti vārdi un man tad vairākas reizes nācās dzirdēt Good job, Pedro! :D
Ņujorkas labo emociju iespaidā un o-sacensību trūkuma dēļ esmu te pavilcies uz skriešanu un kā šī pavasara mērķi sev izvirzījis La Jolla Half Marathon, kur gribētos noskriet ap 1:18, tāpēc tagad vismaz skaidrs kur esmu jeb cik daudz atpalieku.